. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Normatīvie akti >> Nolikums

Apstiprināts ar Latvijas Republikas
Valsts arhīvu ģenerāldirektora
1993.gada 25.janvāra pavēli Nr.3

ar grozījumiem, kas apstiprināti
ar Valsts arhīvu ģenerāldirektora
2001.gada 14.marta rīkojumu Nr.35

Latvijas Valsts arhīva
nolikums

  1. Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk tekstā – "arhīvs") ir Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pakļautības iestāde, kas savas kompetences ietvaros Rīgas un Jūrmalas pilsētu administratīvā iedalījuma robežās nodrošina pastāvīgi glabājamo dokumentu kompleksu valsts pārvaldību, uzkrāšanu, saglabāšanu, izmantošanu un uzraudzību no 1944.gada līdz mūsdienām.

  2. Arhīvs darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arhīviem", citiem Latvijas Republikas likumiem, starptautisko tiesību normām nacionālā arhīva fonda aizsardzības jomā, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas normatīvajiem dokumentiem un šo nolikumu.

  3. Arhīva fondus veido dokumentu kompleksi:

    1. PSRS okupācijas perioda LPSR augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju, tiesu, arbitrāžas, prokuratūras, Rīgas un Jūrmalas pilsētu valsts un pašvaldības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu dokumenti (1944-1990);

    2. Latvijas sociālistisko un komunistisko organizāciju dokumenti (19.gs. beigas – 23.08.1991.);

    3. bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu daļa;

    4. Neatkarīgās Latvijas Republikas (sākot no 1990.gada) augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju, kredītiestāžu, Rīgas un Jūrmalas pilsētu valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu, citu juridisko personu dokumenti;

    5. Latvijas un ārvalstu fizisko personu, sabiedrisko organizāciju dokumenti;

    6. ārvalstu arhīvu dokumenti, kas saistīti ar arhīvā glabājamo dokumentu kompleksiem, kopijas.

  4. Arhīva galvenie uzdevumi ir:

    1. dokumentu uzkrāšana, saglabāšana, uzskaite un izmantošana;

    2. valsts iestāžu, uzņēmumu, sabiedrisko, kooperatīvo, konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu metodiskā vadība, kā arī praktiskās palīdzības sniegšana to darbā;

    3. arhīvu darbu reglamentējošo normatīvo dokumentu izpildes kontrole arhīvā.

  5. Atbilstoši galvenajiem uzdevumiem arhīvs

    1. nosaka un nodrošina dokumentu komplektēšanas, uzskaites kārtību, pilnveido dokumentu zinātnisko uzziņu aparātu;

    2. iegūst juridisko un fizisko personu dokumentus uzticības aktu vai citas likumīgas darbības (t.sk. pirkuma-pārdevuma līguma) rezultātā;

    3. nodrošina optimālus dokumentu saglabāšanas apstākļus, veic arhīva telpu ekspluatāciju atbilstoši arhīva darba pamatnoteikumiem, plāno un realizē kārtējos telpu remontus, iekārtu un materiālu iegādi;

    4. nodrošina dokumentu izmantošanu, sniedzot konsultācijas fiziskajām personām un juridiskajām personām par arhīva fondu sastāvu un saturu, kā arī dokumentu norakstu, izrakstu, kopiju un izziņu izsniegšanu, organizē arhīva lasītavu darbu atbilstoši dokumentu izmantošanas noteikumiem;

    5. veic zinātnisko darbu; gatavo dokumentu krājumus, atsevišķas publikācijas, rokasgrāmatas par arhīva dokumentu sastāvu un saturu;

    6. organizē lekcijas, seminārus, studentu un skolēnu prakses, sagatavo izstādes, sadarbojas ar masu informācijas līdzekļiem, zinātnes, kultūras un citām iestādēm;

    7. legalizē arhīva dokumentu kopijas;

    8. metodiski vada dokumentu aprakstīšanu iestāžu arhīvos un nodrošina to komplektēšanu un nodošanu valsts arhīvā atbilstoši arhīvu darba pamatnoteikumiem;

    9. uzrauga Latvijas nacionālā arhīva fonda uzkrāšanu, saglabāšanu, uzskaiti valsts iestāžu un citu juridisko personu arhīvos;

    10. sniedz valsts iestādēm un juridiskajām personām praktisku palīdzību dokumentu sakārtošanā uz līgumsaistību pamata;

    11. savas kompetences ietvaros izstrādā metodiskos dokumentus, kuri ir saistoši uzņēmumu un organizāciju amatpersonām darbā ar dokumentiem.

  6. Darba organizācija arhīvā:

    1. plāno arhīva darbu noteiktam laika posmam un periodiski atskaitās Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai par paveikto;

    2. arhīvs kā valsts budžeta iestāde pārvalda savas materiālās vērtības un rīkojas ar piešķirtajiem līdzekļiem, tai skaitā ar līdzekļiem, kas iegūti sniedzot maksas pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

    3. nodrošina racionālu arhīva telpu izmantošanu un arhīva apsardzi;

    4. slēdz īres un cita veida līgumus ar fiziskām un juridiskām personām;

    5. arhīvu finansē no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, atbilstoši programmu finansēšanas plāniem. Arhīvam ir savs norēķinu konts Valsts kasē, kā arī citi konti bankā atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai. Grāmatvedības uzskaite arhīvā tiek organizēta atbilstoši Grāmatvedības likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

    6. ar padomdevēja tiesībām arhīvā darbojas zinātniskā padome, kas izstrādā arhīva perspektīvās attīstības un zinātniskā darba programmas; to vada arhīva direktors; metodiskā un ekspertīzes komisija risina metodiska rakstura un dokumentu vērtības ekspertīzes jautājumus, to vada direktora vietnieks zinātniskajā darbā;

    7. nodrošina savu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu.

  7. Arhīvam ir tiesības

    1. pārstāvēt arhīva intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, uzņēmumos, organizācijās;

    2. kompetences ietvaros dot priekšlikumus par izmaiņām likumdošanā;

    3. rīkoties ar fondos esošajiem dokumentiem atbilstoši likumam “Par arhīviem”, publicēt dokumentus;

    4. slēgt sadarbības līgumus ar citu valstu arhīviem, saskaņojot ar Valsts arhīvu ģenerāldirektoru;

    5. veikt maksas pakalpojumus saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprinātajiem pakalpojumu veidiem un izcenojumiem;

    6. pie atsevišķu arhīva darba jautājumu izskatīšanas kā konsultantus un ekspertus uzaicināt citu iestāžu speciālistus;

    7. izdot informatīvus izdevumus un sagatavot dokumentu publikācijas.

  8. Arhīvu vada direktors, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis. Arhīva direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts arhīvu ģenerāldirektors, kurš apstiprina direktora darba samaksu un amata pienākumus.

  9. Arhīva direktors

    1. atbild par arhīva uzdevumu izpildi, budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu;

    2. saskaņojot ar Valsts arhīvu ģenerāldirektoru, ieceļ amatā un atbrīvo no amata direktora vietniekus, iesniedz saskaņošanai Valsts arhīvu ģenerāldirektoram pienākumu sadali starp direktoru un vietniekiem;

    3. izstrādā un apstiprina arhīva štatu sarakstu saskaņā ar Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas noteikto maksimālo darbinieku skaitu un darba samaksas fondu;

    4. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus, norādījumus, apstiprina padomdevēju komisiju nolikumus. Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus un saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba arhīva darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata, nosaka viņu amta pienākumus un tiesības.

    5. atbild par maksas pakalpojumu izcenojumu pareizu pielietošanu un arhīvā glabājamo valsts dokumentu un īpašuma aizsardzību;

    6. arhīva direktoram savas kompetences ietvaros ir tiesības noteiktā kārtībā, uzrādot dienesta apliecību, pārbaudīt likuma “Par arhīviem”, normatīvo aktu ievērošanu valsts iestāžu un citu juridisko personu arhīvos, kas ir arhīva komplektēšanas avoti, un saņemt no tiem arhīvu interesējošu informāciju; konstatēto pārkāpumu gadījumos arhīva direktoram vai kopā ar Valsts arhīvu inspekciju ir tiesības likumdošanā noteiktajā kārtībā saukt pie atbildības vainīgās amatpersonas un citas personas.

  10. Latvijas Valsts arhīvs ir juridiska persona, kam ir savs ģērboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģērboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu valsts valodā.



Pēdējās izmaiņas: 15.01.2018.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv