JĒKABS GRAUBIŅŠ - KOMPONISTS, MŪZIKAS KRITIĶIS

1886. 16.aprīlī dzimis Līvānu pagasta Preiļu muižā, zemnieku ģimenē

 

1886

ģimene pārceļas uz Bauskas apriņķa Grievaltas pagastu

1896

pārceļas uz Rīgu

1897-1902

mācās Klīverskolas zēnu elementārskolā un Rīgas pilsētas Katrīnas otrajā skolā

1902-1905

mācās Skolotāju seminārā Valmierā

1905-1909

skolotājs Trikātas draudzes skolā

1909-1912

mācās Pēterburgas Skolotāju institūtā. Pēterburgas Latgaļu mūzikas biedrības kora konsultants

1912-1919

skolotājs Lubānas augstākajā tautskolā

1916

laulības ar skolotāju Olgu Ērgli

1918.dec.-1919.janv.

pēc lielinieku diktatūras nodibināšanās J.Graubiņu arestē Lubānas ārkārtējā komisija un kā „baltās gvardes organizatoru” nosūta Vecgulbenes revolucionārajam tribunālam. Lubānas sabiedrība iestājās par sava skolotāja atbrīvošanu no aresta. Ar grūtībām atbrīvošana tiek panākta.

1919-1924

studijas Latvijas konservatorijas J.Vītola speciālās teorijas klasē

1921-1922

dziedāšanas metodikas lektors Latvijas Universitātē un mūzikas recenzents laikrakstā „Brīvā Zeme”

1921-1923

dziedāšanas skolotājs Valsts paraugu pamatskolā

1922-1926

mūzikas recenzents laikrakstā „Latvis”

1924-1925

Rīgas vidusskolu jaunatnes kora diriģents

1924-1937

skaņražu kopas sekretārs

1926-1927

recenzents laikrakstā „Jaunākās Ziņas”

1926-1940

mūzikas šķirkļu autors Latviešu Konversācijas vārdnīcā

1927-1936

mūzikas teorijas skolotājs Rīgas Tautas konservatorijā

1929

otrās laulības ar Annu Veroniku Dēliņu

1935-1941

Kultūras fonda Centrālās nošu bibliotēkas vadītājs

1941

trešās laulības ar Ēriku Bērziņu

1938-1950

pasniedzējs paša dibinātajā Latviešu tautas mūzikas katedrā un polifonijas disciplīnās konservatorijā

1950

jūlijā atlaists no darba konservatorijā, oktobrī arestēts, Komponistu savienības valde divreiz izslēdz no savienības

1951-1955

izsūtījumā Permas apgabla Niroblagas nometnē, vēlāk Kirovas apgabalā labošanas darbu kolonijā

1955

martā atgriežas Latvijā

1961

3.decembrī miris

 

 

 

Radošais darbs mūzikas teorijā un kritikā

1914-1948

Jēkaba Graubiņa raksti mūzikas teorijā un kritiska rakstura publikāciju skaits sniedzas pāri diviem tūkstošiem. Būdams pārliecināts, ka vispārizglītojošajās skolās pienākums ir iemācīt nošu lasīšanu, šim nolūkam saraksta „Mūzikas elementārteorija” (1920), svarīga kultūras liecība ir „Atmiņas par skaņradi Jāni Zālīti” (1947) u.c. arī pedagoģiska un pētnieciska rakstura darbi.

 

 

 

Komponista darbs

1913-1961

Galvenokārt pievērsies kora mūzikai: ap 200 tautasdziesmu apdares jauktiem, vīru un sieviešu koriem, apmēram tikpat oriģināldziesmas Ir ari lielāka apjoma darbi – kantātes, mūzika skatuvei, arī simfoniskajam orķestrim un skaņdarbi klavierēm.

„Trīcēj kalni”, „Čuči, mana līgaviņa”, „Dietu, dietu, jaunas meitas”- tās ir tikai dažas no dziesmusvētkos bieži dziedātām un klausītām dziesmām.