JĀNIS MEDENIS (Mednis no 1922.-1935..gadam)

RAKSTNIEKS, TULKOTĀJS

1903. 31.maijā dzimis Praulienas pagasta Lejasješkās, rentnieka ģimenē

 

1910-1918

 

 

mācības Praulienas pagastskolā, Madonas proreālskolā, Rīgas kultūrtehniskā vidusskolā un Madonas vidusskolā

1918-1920

brīvprātīgi iestājas 2.Cēsu rotā un piedalās brīvības cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem

1920-1922

mācības Latvijas karaskolā

1922-1933

studē Latvijas Universitātē baltu filoloģiju , vēlāk- tiesību zinātnes

1932

laulības ar novadnieci Almu Varkali no „Trākšu”mājām

1921-1937

atbildīgais sekretārs Konversācijas vārdnīcas redakcijā

1937-1944

dzīvo Praulienas „Trakšās”, vēlāk- Saikavas pagastā piešķirtajā jaunsaimniecībā, kur uzcēlis Medeņu māju (kara laikā sagrauta)

1944-1946

dodas bēgļu gaitās uz Kurzemi, dzīvo Ventspils apkaimē, vēlāk strādā par dzirnavu pārraugu Varvē

1946-1955

apcietināts, tiesāts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē, izsūtīts uz Noriļsku, vēlāk nometināts Irkutskas apgabalā

1955-1961

1955.gada novembrī dzejnieks atgriežas Latvijā, dzīvo Rīgā un Murjāņos, daudz strādā pie tulkojumiem un raksta dzeju. Šķiras no sievas Almas, laulības ar tēlnieci Leu Dāvidovu

1961.10.maijā

Jānis Medenis aiziet Aizsaulē

 

 

 

Literārā darbība

1920-1961

14.oktobrī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” nodrukāts pirmais dzejolis, bet 1926.gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums „Torņi pamalē”.-romantiski noskaņota jaunekļa lirika – tāds ir kritiķu vērtējums. Taču par otro krājumu „Tecila”(1933) dzejnieks saņem Kultūras fonda godalgu. Šī dzeja runā par sarkano strēlnieku „spožumu un postu”. Vēlreiz godalga par trešo grāmatu „Varenība”(1936).

Dzejoļu krājums „Teiksmu raksti”(1942) ir ar mazliet rezignētu skanējumu - pasaule pakļauta karam un arī Latvija daudz cietusi. Būdams bēgļu gaitās Kurzemē, kārto krājumu „Burvību grāmata”, kas tad nevarēja tikt izdots. Tajā apkopota dzeja, kas rakstīta laikā no 1942. līdz 1945. gadam. Šo dzejoļu kopu izdod trimdā kopoto rakstu izdevumā ar nosaukumu „Tērandes rozes”. Jāteic, ka ari izsūtījumā nometnēs daudz dzejo. Vēl būdams darba nometnē Bolderājā uzraksta krājumu „Dieva dārzs” (1946-1948). Sibīrijā top dzejoļu cikls „Noriļskas vainags”- (Latvijā pirmoreiz publicēts „Karogā”, 1989.gada 6. numurā) šajā dzejā daudz atmiņu par dzimteni, prieks par Sibīrijas skaistumu un arī bezcerība.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma tulko Dostojevski, atdzejo Puškinu un Ļermantovu. Padomju laikā iznāk krājums „Dienu krāšņums” (1958), diemžēl ar daudziem pārveidojumiem un labojumiem. Gandrīz visi darbi publicēti piecu sējumu izdevumā „Jāņa Medeņa Raksti” (1985-1989), kas izdoti ASV.