Anita Gailiša,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenā fondu glabātāja

Amatniecības organizāciju karogi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Karogu kolekcija (286 vienības, neskaitot karogu piederumus) muzeja krājumā ir nozīmīgs vēstures pētniecības avots. Daudzveidīgās emblēmas, ģerboņi, krāsu salikumi, devīzes atspoguļo sava laika galvenās idejas un sniedz plašu informāciju par sabiedrības politisko un ekonomisko dzīvi. Lielāko grupu (94 vienības) kolekcijā veido amatniecības organizāciju karogi, kas aptver laika periodu no 18. gs. līdz 1940. gadam. Kādi amati pastāvēja Rīgā, kādas preces tika izgatavotas, kādus darbarīkus lietoja - atbildi uz šiem jautājumiem mēs varam gūt no emblēmām, kas attēlotas amatnieku organizāciju karogos. Amatnieku karogi ir arī skaisti sava laika lietišķās mākslas paraugi. Daudzus no tiem ir darinājuši pazīstami mākslinieki, juvelieri un izšuvēji.

Salīdzinot ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 225 gadus garo mūžu, karogu kolekcija ir visai jauna. Gandrīz 70% karogu muzejā nonāca laikā no 1936. līdz 1942. gadam. Dažādu organizāciju relikvijas muzejos visbiežāk nonāk brīvprātīgā, reizēm arī piespiedu kārtā pēc darbības pārtraukšanas laikā, kad valstī notiek politiskas vai sociālas pārmaiņas.

1934. gadā Latvijā sākās sabiedriski politiskās un ekonomiskās dzīves centralizācijas process. Jaundibināto organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Amatniecības kameras - izveidošana paredzēja jauna tipa amatnieku un tirgotāju biedrību tīkla izveidošanu visā valstī, kas nodrošinātu amatnieku un tirgotāju vienotu izglītību un profesionālo darbību. Līdzšinējā saimniecisko organizāciju darbība bija diezgan haotiska un nekontrolējama. Likvidācija skāra laika gaitā iekonservējušās organizācijas, piem., amatnieku Mazo ģildi un tirgotāju Lielo ģildi, kā arī 20. gadsimta. 20. gados nodibinātās jaunās saimnieciskās biedrības. Darbību izbeigušo organizāciju inventārs vispirms nonāca jauno kameru īpašumā. Pamazām priekšmeti ar kultūrvēsturisku nozīmi tika nodoti glabāšanā Rīgas pilsētas vēsturiskajā muzejā.

Saskaņā ar 1937. gada 19. jūnijā sastādīto aktu muzejs pieņēma glabāšanā Latvijas Amatniecības kamerai piederošo likvidēto amatnieku organizāciju vēsturiskos priekšmetus. To skaitā bija Rīgas Mazās ģildes un tās cunftu karogi no 18. līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kā arī dažādu amatniecības biedrību karogi no 20. gadsimta 20.-30. gadiem.


Mazās ģildes cunftu karogi

Sv. Jāņa jeb Mazā ģilde Rīgā bija nodibināta 1352. gadā un pastāvēja līdz pat 1936. gadam. Šīs organizācijas uzbūve un tradīcijas vizuāli atspoguļojas plašajā amatu karogu kolekcijā. Vecākais karogs ir no 1788, jaunākais - 1935. gada. Savi karogi bija cunftēm un savi - cunftu zeļļu brālībām. Katrā karogā redzama amata emblēma vai ģerbonis ar attēlotu svarīgāko darba rīku vai izgatavoto priekšmetu. Cunftu ģerboņu heraldiskie vairogi bieži tika papildināti ar katram amatam raksturīgu rotājumu. Līdzās tradicionālajiem ozolu un lauru vainagiem kalēju amatu karogā, piemēram, ir durvju riņķis un pakavs, stiklinieku karogā - stilizēts loga rāmis, sedlinieku un tapsētāju karogā - baldahīns. Atsevišķos karogos ir divi ģērboņi - cunftes un Rīgas pilsētas. Pēdējais vienmēr ir attēlots karoga laukuma apakšējā daļā vai pie kāta malas augšējā stūrī. Gandrīz uz katra karoga ir viens vai vairāki gadskaitļi, kas apzīmē cunftes šrāgu, t. i., noteikumu apstiprināšanas gadu vai karoga izgatavošanas laiku. Cunftes nosaukums vācu valodā raksturo Rīgas Mazo ģildi kā vāciskas izcelsmes organizāciju. Uzraksti krievu valodā parādījās 19. gadsimta 80. gados. Tie atspoguļo Krievijas impērijas tā laika politiku Baltijā. Ir arī karogi ar uzrakstiem trīs valodās - vācu, krievu un latviešu. Katrā ziņā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izgatavotie karogi uzskatāmi parāda politisko, ekonomisko un nacionālo situāciju, kurai pakļāvās arī Rīgas Mazā ģilde.

Amatu karogu izpētē visgrūtāk ir noskaidrot, kad radies amata ģerbonis. Vai tas noticis reizē ar amata nodibināšanos, vai vēlāk, vai Rīgas Mazās ģildes cunftu emblēmas bija raksturīgas tikai Rīgai, vai arī tās bija aizgūtas no citu pilsētu amatniekiem. Tas ir iespējams, ja ņem vērā apstākli, ka amata zeļļu pienākumos, apgūstot amata prasmi, bija ceļošana pa Eiropas pilsētām.

Karogus ļoti aktīvi lietoja dažādās amatu jubilejās, gājienos un pilsētas svētkos. Tie ātri nolietojās, veco vietā darināja jaunus, pamatā saglabājot vēsturiskos simbolus. Kolekcijas senākie karogi ir darināti 1788. gadā, un tie piederējuši divām zeļļu brālībām - skursteņslaucītāju un sedlinieku. Karogi ir mazāki nekā vēlāk - 19. gadsimtā - izgatavotie. 1788. ir arī citu augstu karogu izgatavošanas gads. Acīmredzot tas bija saistīts ar kādu notikumu.

kar2a.jpg (13967 bytes)kar3a.jpg (17312 bytes)kar1a.jpg (14990 bytes)
Tas varēja būt, piemēram, vispārējais Rīgas zeļļu streiks - plašākais feodālās Rīgas vēsturē. Tā gada vasarā visu cunftu zeļļi rīkoja protesta demonstrācijas par savu privilēģiju saglabāšanu, uz saviem karogiem liekot uzrakstu - Es Lebe die Brüderschaft.

Savukārt 24 cunftu karogi ir izgatavoti 1856. gadā. Sakarā ar Krievijas cara Aleksandra II ierašanos Rīgā 25. maijā daudzi amati atjaunoja vecos karogus, lai piedalītos sagaidīšanā un sevi parādītu.

Visi karogi, kas darināti laikā no 1788. līdz 1880. gadam, ir no vienkārtīga zīda auduma ar iekrāsotu cunftes emblēmu no vienas puses. Tā kā audums ir ļoti plāns, tad zīmējums ir redzams arī kreisajā pusē, tikai uzraksti un gadskaitļi lasāmi kā labās puses nospiedumi. Lielākā daļa karogu ir no balta vai tumši zila auduma. Karogu izkrāsošanu veica krāsotāju cunftes meistari, bet bārkstis un dekoratīvās auklas darināja pozamentieru darbnīcās. Karogu uzgaļus virpoja no koka un kala no metāla citu cunftu meistari. Kā amata simbola nesēji metāla uzgaļi izskatās īpaši grezni, formās daudzveidīgi un parāda tā laika metālmākslas augsto līmeni. Tā mūzikas instrumentu izgatavotāju amata karoga uzgalis ir ažūri plāksnē izgriezta lira liesmas ietvarā, ratnieku amatam - rata aplis, stiklinieku amatam - cunftes ģerboņa siluets, atslēdznieku amatam - sakrustotas divas atslēgas, bises un zirga piesis. Mucenieku cunftes karoga uzgali veido apaļa lode ar stilizētas eglītes siluetu augšā.

Jaunas iezīmes karogu izgatavošanā parādījās 19. gadsimta 80. gados. Karogus sāka izšūt speciālās karogu darbnīcās - “Emil Fimian”, “Th. Skribanovitz”, “Luis Pusch”, “Kirstein”, “A. Hack” u. c. Līdz ar to 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā darinātie karogi ir greznāki un arī izturīgāki. Karoga drānas simbolu izvietojumā ir četri varianti. Pirmkārt, kad abas karoga puses ir vienādas un attēlo cunftes ģerboni, tikai amata nosaukums katrā pusē ir citā valodā - vācu, krievu vai latviešu.

Otrkārt, labajā pusē ir cunftes ģerbonis, kreisajā - Rīgas pilsētas simbols. Treškārt, vienā pusē ir tikai cunftes nosaukums, otrā - ģerbonis. Ceturtkārt, vienā pusē amata emblēma, bet otrā - amata devīze. Tā mūrnieku un akmeņkalēju 1890. gadā izgatavotā karoga devīze ir “Eintracht! Tragt ein. Steh fest und sei wie eine Mauer.” (Vienprātībā stiprums! Stāvi stipri un esi kā mūris).

Viens no skaistākajiem 19. gadsimta beigās (1896) darinātajiem karogiem ir pats Rīgas Mazās ģildes karogs (attēls nr. 1). Karogam ir vertikāla forma, kuru latīniski sauc “vexillum”, vāciski - “Banner”, bet krieviski “horugvj”. Labās puses centrā gotiskas arhitektūras formas ietvarā izšūta krāsaina trīs figūru kompozīcija. Vidū izcelts Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Vienā pusē Sv. Jānim - Jaunava Marija ar bērnu, otrā - Jānis Kristītājs. Apkārt centrālajai daļai izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi....................... Muzeja kolekcijā ir 4 t. s. uzlabotie zeļļu karogi.

Kopumā Rīgas Sv. Jāņa jeb Mazās ģildes cunftu karogu kolekciju veido 72 karogi, kas sniedz vizuālu priekšstatu par 34 amatu simboliem.

Ādmiņu amats (šrāgas - 1733. g.)

Zeļļu karogs ar kātu, uzgali un 1 karoga naglu no 1933. g (attēls nr. 7). Karogs tika izgatavots sakarā ar cunftes 200 gadu jubileju un ir identisks vecajam - 1870. gada - karogam. Uz rozā zīda pamata abpusēji izšūts ģerbonis ar amata darba rīkiem. Ādmiņu ģerbonim ir interesanti vairoga turētāji. No vienas puses tas ir lauva, bet no otras - Merkūrija zizlis. Tādas attiecības var norādīt uz ādmiņu ciešajiem sakariem ar tirgotājiem 18. gadsimtā. Karoga kātā iedzīto piemiņas naglu ir dāvinājusi Mazā ģilde 1934. gada 14. aprīlī - karoga iesvētīšanas dienā.

Atslēdznieku un ieroču kalēju amats (šrāgas - 1593. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1849. g.), audums stipri bojāts.
Zeļļu karogs ar uzgali (1856. g.), audums stipri bojāts.

Zeļļu karogs (1910. g.). Uz tā emblēmas lentes krāsām - balts, zils, sarkans (Krievijas Valsts karogs) 20. gados ir izšūta jauna lente - sarkanbaltsarkanā krāsā. Visu trīs karogu pamatkrāsa ir gaiši zila. Cunftes emblēma attēlo atslēgu pāri, domkratu, bisi, zirga piesi.

Cimdu taisītāju amats (šrāgas - 1667. g.)

Amatu karogs (1856. g.), audums ļoti bojāts.
Uz karoga nav ne amata nosaukuma, ne gadskaitļu, tikai amata ģerbonis.

Četru arodu amats (šrāgas - 1668. g.)

Zeļļu karogs ar uzgali (1856. g.), stipri bojāts.
Amatu karogs (1930. g.) (attēls nr. 6).

Zeļļu karogā uz balta pamata attēlotas divas lauvas, kas tur kannu. Virs emblēmas divas sveicienā sadotas rokas. Tas ir vienīgais amata karogs ar šo draudzības, brālības, uzticības simbolu, jo tradicionāli tas tika attēlots dažādu palīdzības un ugunsdzēsēju biedrību karogos. Firmā “Lindvuist” 1930. gadā šūtais un pēc varkalēju meistara E. Hemana dēla zīmējuma darinātais amata karogs ir precīzi atjaunots pēc 1856. gada karoga, uz kura zaļā laukā abpusēji redzams amata ģerbonis un attēloti amata galvenie priekšmeti - kanna, kronis, zvans, naži, zobens. Karogā ir gadskaitlis - 1384., kas norāda, ka šī amata pirmsākumi bija saistīti ar kalējiem. Tikai 1668. gadā nodibinājās atsevišķs četru arodu amats.

Drēbnieku amats (šrāgas - 1554. g.)

Amata karogs (1856. g.), stipri bojāts.
Amata meistaru karogs (1856. g.), bojāts.
Zeļļu karogs (1856. g.), bojāts.
Zeļļu karogs (1929. g.).

Jaunākais zeļļu karogs ir izgatavots karogu darbnīcā “A. Hāks” pēc mākslinieka R. Kasparsona zīmējuma. Uz gaiši zila pamata lauru un ozolzara ietvarā ir attēlota jauna amata emblēma. Kreisajā pusē uz zaļa pamata melnā vairogā Mazās ģildes nams. Mazās ģildes ēka kā simbols amatu karogos parādījās 20. gadsimta 30. gados.

Dzirnavnieku amats (šrāgas - 1685. g.)

Amatu karogs (1886. g.).
Amata karogs ar kātu, uzgali un 1 karoga naglu kātā (1908. g.).

Frizieru un bārddziņu amats (šrāgas - 1626. g.)

Zeļļu karogs ar kātu un uzgali (1908. g.), kātā iedzītas 4 naglas 1927. gadā un 1 - 1930. gadā.

Karogs izšūts Th. Skribanoviča darbnīcā, attēlo cunftes 17. gadsimta ģerboni - blakus divi vairogi no tumši violeta samta, viens ar bārddziņa darba rīku, otrs ar 17. gadsimta vīrieša portretu parūkā. Tāds portrets ir arī uz šīs cunftes trīs karoga naglām, kuras iedzītas karoga kātā 1927. gadā, kad tika atzīmēta amata 300 gadu jubileja. 1901. gadā izgatavotajā karoga uzgalī attēlots Rīgas ģerbonis.

Galdnieku amats (šrāgas - 1541. g.)

Zeļļu karogs (1867. g.), bojāts.
Zeļļu karogs (19. gs. vidus).
Zeļļu karogs ar kātu un uzgali (1905. g.).
Amata karogs ar uzgali (1935. g.).

Visi četri karogi attēlo vēsturiskās cunftes ģerboņa pamatelementus ar nelielām izmaiņām kompozīcijā, kuras noteica laikmets. 1905. gadā karogs izšūts A. Hāka karogu darbnīcā. Karoga uzgali, kurā liesmas formas ietvarā ir sakrustota ēvele, lineāls un cirkulis, darināja bronzas lējēju un misiņkalēju meistars Vilhelms Radeckis. Arī 1935. gadā karogu pasūtīja A. Hāka darbnīcā, bet karoga uzgali izgatavoja gravieris Kārlis Vītoliņš.

Grāmatsējēju amats (šrāgas - 1630. g.)

Amata karogs (1856. g.), bojāts.
Amata meistaru karogs (1856. g.).
Amata (Jelgavas) zeļļu karogs (1856. g.).

Zeļļu karogs ar kātu un uzgali (1910. g.) un 1 karoga naglu (1930. g.).

Kalēju amats (šrāgas - 1383. g.)

Zeļļu karogs ar kātu un uzgali (1845. g.), bojāts.
Zeļļu karogs ar kātu un uzgali (1856. g.), bojāts.
Amata karogs ar kātu un uzgali (1910. g.).
Amata karogs ar kātu, uzgali un 18 karoga naglām (1933. g.).

1933. gada 29. aprīlī Sv. Jāņa ģildes kalēju cunfte svinēja 550 gadu pastāvēšanas svētkus. Šajā sakarā izgatavoja jaunu karogu, saglabājot vēsturisko amata karoga tumši zilo pamatkrāsu un ģerboņus. Mainīti ir tikai ģerboņa vairoga turētāji. Amata ģerboni melnā divgalvainā ērgļa vietā tur grifi sudraba krāsā, bet Rīgas ģerboni - lauvas. Kalēju cunftes valde savā pieteikumā Iekšlietu ministrijai paskaidroja: “Mūsu līdzšinējam biedrības karogam vienā pusē ir bijušās Krievijas Valsts ģerboņa ērgļu, otrā pusē Rīgas pilsētas ģerboņa zīmējumi. Sakarā ar mūsu biedrības priekšā stāvošo 550 gadu jubileju šajā gadā mēs esam nolēmuši izgatavot jaunu, Latvijas apstākļiem atbilstošu karogu, kura vienā pusē tāpat ievietosim Rīgas pilsētas ģerboņa zīmējumu, bet otrā pusē, bijušās Krievijas Valsts ērgļu vietā, mūsu kalēju amata meistaru vēsturisko vapeni. Rīgas pilsētas ģerboņa ievietošanai mūsu jaunā karogā, kā tas redzams no klātpieliktā raksta, Rīgas pilsētas valde ir jau devusi savu piekrišanu. Tāpēc, pamatodamies uz Instrukcijas pie likuma par biedrībām, savienībām un politiskām organizācijām 4. pantu, ar šo mēs pieteicam mūsu jauno karogu pēc še klātpieliktā zīmējuma un laipni lūdzam atļaut mums karogu pēc šā zīmējuma lietot.”

No karoga iesvētīšanas dienā (29. aprīlī) kātā iedzītajām 24 piemiņas naglām ir palikušas 18. Pirmo dāvināja Valsts prezidents A. Kviesis. Tajā redzams krāsains Latvijas Valsts ģerbonis.

Krāsotāju amats (šrāgas - 1638. g. un 1644. g.)

Amata karogs ar kātu un uzgali (1856. g.), audums ļoti bojāts.
Amata karogs ar kātu un uzgali (1910. g.).
Zeļļu karogs (1930. g.) (attēls nr. 5).

Visi trīs karogi darināti no balta zīda auduma ar amata ģerboni vidū. Ģerboņa vairogā attēloti trīs sudraboti mazāki vairodziņi. Virs lielā vairoga vērša ragu ietvarā - vīrieša torss ar aizsietām acīm. Līdzīga simbolika ir stiklinieku cunftei - trīs vairodziņi un cilvēka galva stilizētu spārnu ietvarā. Abiem amatiem ir kopīga izcelšanās un patrons - Sv. Lūkass, kuru simbolizē vērša ragi, kas ir attēloti karogos.

Interesants ir 1910. gadā zeltkaļu meistara Hermaņa Banka izgatavotais amata karoga uzgalis - sudraba rāmī iestiprināta gleznotāja palete ar trim otām.

Krēslinieku amats (šrāgas - 1748. g.)

Amata karogs (1856. g.), audums ļoti bojāts.

Konditoru amats (šrāgas - 1861. g.)

Amata karogs (1930. g.).
Zeļļu karoga uzgalis (1935. g.).

Vecais cunftes karogs, izgatavots 1901. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa zīmējuma, bet 1. pasaules kara laikā pazudis. Uz sarkana zīda pamata centrā bija attēlota liela, stilizēta torte, kuru no abām pusēm turēja divgalvainais melnais ērglis. Šo emblēmu pēc amata vecākā Georga Reinera iniciatīvas un Berlīnē dzīvojošā mākslinieka Martina Kortmana zīmējuma atjaunoja arī 1930. gadā. Atstāja kā ģerboņa turētāju Krievijas impērijas simbolu - melno ērgli. Karoga kreisajā pusē konditori ieguva atļauju izšūt Mazās ģildes ģerboni. Grezno un bagāto izšuvumu veica Th. Skribanoviča karogu darbnīcā. Nav saglabājies firmā “Rutkowsky&Meyer” izgatavotais karoga uzgalis, kurā bija attēlotas divas sakrustotas atslēgas ar trim zvaigznēm.

Amata zeļļiem saglabājies tikai karoga uzgalis, darināts pēc Martina Kortmana skices. Uzgalis kalts misiņā un attēlo pompozu piramīdas formas lielu torti.

Kurpnieku amats (šrāgas - 1615. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali un 4 kātā iedzītām karoga naglām (1913. g.).
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali un 2 kātā iedzītām karoga naglām (1907. g., viena no 1921. g., otra no 1930. g.).
Zeļļu karoga uzgali izkalis meistars Vilhelms Radeckis.

Maiznieku amats (šrāgas - 1392. g. un 1685. g.)

Amata karogs (1856. g.), audums bojāts.
Zeļļu karogs ar uzgali (1896. g.).
Zeļļu karogs 20. gadsimta 20. gados papildināts ar Latvijas Valsts karoga krāsu standartiņu pie kāta malas augšējā stūrī.

 

Mehāniķu, adatu un vīļu taisītāju amats (šrāgas - 1776. g.)

Zeļļu karogs (1858. g.), audums bojāts.
Zeļļu karogs (1907. g.).

 

Miesnieku amats (šrāgas - 1510. g. un 1737. g.)

Amata karogs (1856. g.), audums ļoti bojāts.
Amata karogs ar kātu, uzgali un 4 kātā iedzītām karoga naglām no 1925. g. un 1 no 1930. g.
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali un kātā iedzītu 1 karoga naglu no 1907. g. un 1 no 1930. g.
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali no 1856. g. un kātā iedzītu 1 karoga naglu no 1907. g.

Misiņkalēju un alvas lējēju amats (šrāgas - 1645. g.)

Amata karogs ar uzgali (1900. g.).

Mucenieku amats (šrāgas - 1636. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1856. g.).
Zeļļu karogs (1856. g.).
Zeļļu palīdzības biedrības karogs no 19. gs. beigām.
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali un 1 ap kātu apvītu sudraba lenti (1896. g.).

Grezns un simbolisks ir 1896. g. misiņā kaltais zeļļu karoga uzgalis, kuru veido vainags no vīnogu un ozolkoka lapām. Vainaga vidū muca, uz kuras sakrustots cirkulis un 2 cirvji. Uz paša karoga 20. gadsimta 20. gados uzšūts Latvijas Valsts karoga krāsu standarts un noārdīti uzraksti krievu un vācu valodā.

Mūrnieku un akmeņkalēju amats (šrāgas - 1731. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1856. g.), audums bojāts.
Amata karogs ar kātu, uzgali (1890. g.).

Mūzikas instrumentu izgatavotāju amats (šrāgas - 1844. g.)

Amata karogs ar uzgali (1856. g.), audums bojāts.
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali (1910. g.).

Abu karogu emblēmu veido arfa, ģitāra un lira. Atšķiras tikai simboli karogu uzgaļos. Amata karogā tā ir lira, bet zeļļu karogā - toņdakša.

Namdaru amats (šrāgas - 1732. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali un 1 karoga naglu no 1912. g. un 2 karoga naglām no 1932. g.

Karoga zīmējumu 1912. gadā izstrādājis arhitekts Kārlis Felsko, taču tas ir identisks karogam, kas amatam bija 1856. gadā. Īsts meistardarbs ir bronzas un misiņkalēja Vilhelma Radecka kaltais karoga uzgalis.

Podnieku amats (šrāgas - 1642. g.)

Amata karogs (1886. g.).
Zeļļu karogs (1888. g.) (attēli nr. 3., 4.).
Zeļļu karogs (1856. g.), audums ļoti bojāts.

Abiem zeļļu karogiem ir vertikāla forma, kādu Mazās ģildes cunftes izmantoja reti. 20. gadsimta 20. gados uz 1888. gada karoga esošajiem uzrakstam vācu valodā pāri uzšuva lentes baltā un sarkanbaltsarkanā krāsā ar jauniem nosaukumiem.

Pogu taisītāju un pozamentieru amats (šrāgas - 1650. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1896. g.).
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali (1910. g.).

Pulksteņtaisītāju amats (šrāgas - 1593. g.)

Amata karogs (1856. g.- ?).

Ratnieku amats (šrāgas - 1635. g.)

Amata karogs (1913. g.).
Amata karoga uzgalis (1856. g.).
Zeļļu karogs (1870. g.), audums ļoti bojāts.

Sedlinieku un tapsētāju amats (šrāgas - 1557. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1856. g.), audums bojāts.
Amata karogs ar kātu, uzgali (1910. g.).
Zeļļu karogs (1788. g.), audums bojāts.
Zeļļu karogs (1856. g.).
Zeļļu karogs (1888. g.).

Skārdnieku amats (šrāgas - 1682. g.)

Amata karogs (1856. g.), audums bojāts.
Amata karogs ar kātu, uzgali (1910. g.) un kātā iedzītām 2 karoga naglām no 1931. g. un vienu no 1930. g.
Zeļļu karogs (1896. g.).

Skursteņslaucītāju amats (šrāgas - 1738. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1856. g.), audums bojāts.
Amata karogs (1895. g.), audums bojāts.
Amata karogs ar kātu, uzgali (1933. g.).
Zeļļu karogs (1788. g.), audums bojāts.
Zeļļu karogs (1935. g.).

Stiklinieku amats (šrāgas - 1541. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali (1856. g.) un kātā iedzītu 1 karoga naglu no 1930. g., audums bojāts (attēls nr. 9).
Zeļļu karogs (1860. g.).

Striķnieku jeb tauvu vijēju amats (šrāgas - 1846. g.)

Amata karogs (1896. g.).
Zeļļu karogs (1860. g.).
Zeļļu karogs ar kātu, uzgali un kātā iedzītām 2 karoga naglām no 1929. g. un 1 no 1930. g.

Interesants ir zeļļu karoga uzgalis. 1854. gadā amata meistars Fr. Štroms uzdāvināja cunftei ģerboni ažūras sudraba plaknes formā. 1929. gadā zeļļi šo amata relikviju pielāgoja savam karoga uzgalim, iestiprinot to koka ietvarā.

Virpotāju amats (šrāgas - 1637. g.)

Zeļļu karogs (1910. g.).

Virvju vijēju amats (šrāgas - 1665. g.)

Amata karogs (1856. g.), audums ļoti bojāts.
Zeļļu karogs (1847. g.-?), audums bojāts.
Zeļļu karogs (1879. g.).

Zobu tehniķu amats (šrāgas - 1931. g.)

Amata karogs ar kātu, uzgali un kātā iedzītām 9 karoga naglām no 1935. g.

Jaunākais Mazās ģildes amats pastāvēja tikai 5 gadus, bet jau agrāk - no 1920. gada - Rīgā darbojās zobu tehniķu arodbiedrība, daudzi no kuras biedriem vēlāk nodibināja Mazās ģildes cunfti. 1935. gadā, atzīmējot arī arodbiedrības 15 gadu pastāvēšanu, cunfte iegādājās savu karogu. 17. novembrī notika karoga svētki un kātā tika iedzītas 9 piemiņas naglas. Vienu dāvināja pats zobu tehniķu amata valde. Pārējās karoga naglas ir t. s. biedru vizītkartes. Tie, kas bija ziedojuši noteiktas summas karoga iegādei, ieguva tiesības karoga kātā iedzīt sudraba naglu ar iegravētu savu vārdu.

 

Cunftēs neiesaistīto amatnieku organizāciju karogi

Visās Rīgas amatniecības nozarēs kopš 18. gadsimta beigām strauji pieauga legāli strādājošo cunftēs neiesaistīto amatnieku skaits. Pēc 1866. gada likuma “Par amatniecības un rūpniecības brīvību” cunftes kļuva par brīvprātīgām organizācijām, kas vairs nevienam nevarēja liegt nodarboties ar amatniecību. Vizuāli šo procesu apliecina vairāki karogi, kurus lietoja Rīgas Daiļkrāsotāju biedrība, kas dibināta 1890. gadā, Rīgas Apavu rūpnieku sabiedrība, dibināta 1904. gadā, Rīgas Maiznieku biedrība, dibināta 1911. gadā, Latvijas Rūpnieku un amatnieku savienība, dibināta 1918. gadā, Latvijas Grāmatrūpnieku biedrība, dibināta 1920. gadā, Latvijas Nacionālā drēbnieku meistaru biedrība, dibināta 1922. gadā un Rīgas Ebreju skārdnieku meistaru biedrība, dibināta 1926. gadā.

Rīgas Apavu rūpnieku sabiedrības karogs ir izgatavots 1920. gadā. Šķiet, ka karoga zīmējums tapis kolektīvi, piedaloties visiem sabiedrības valdes locekļiem. Emblēma neizceļas. Tajā attēloti tradicionālie organizāciju karogu simboli - saule, ozolzari, vainags kā vienības spēks. To, ka tas ir apavu rūpnieku karogs, norāda tikai pats nosaukums.

Latvijas Nacionālās drēbnieku meistaru biedrības 1927. gadā darinātajā karogā simbolika izstrādāta spilgtāk (attēls nr. 8). Zīmējuma autors ir mākslinieks Reinholds Kasparsons. Labajā pusē uz zaļa pamata savdabīga drēbnieku simbolika. Heraldisko ģerboņa vairogu šeit veido apģērba piegrieztnes kontūra, kuras centrā ir vīrieša pusmanekens, zem tā - sakrustotas šķēres un lineāls. Kreisajā pusē uz zila pamata, vairogā neierobežots, krāsains zīmējums. Kompozīcijā veiksmīgi savienoti drēbnieka amata piederumi - piegrieztņu lapa, mācību grāmata, auduma baķis, lineāls, šķēres. Vidū dominē ozols ar kuplu vainagu, kas raksturo šo biedrību kā nacionālu. Pie ozola stumbra trauks ar ugunsliesmām, fonā sudraboti saules stari. Skaists un rūpīgs ir karoga izšuvums, kas darināts Almas Birģeles-Paegles rokdarbu darbnīcā. Karoga uzgalī mākslinieks ieteica attēlot tikai šķēres. Uzgalis nav saglabājies.

1930. gada sākumā karogu izgatavoja Latvijas Grāmatrūpnieku biedrība. Jau 1928. gada aprīlī valde izdeva uzsaukumu, kas aicināja: “Grāmatnieki un viņu labvēļi! Katras sabiedriskas organizācijas vienības augstākais simbols ir karogs. Lai cienīgi ieņemtu sev piemērotu vietu blakus citām organizācijām, Latvijas Grāmatrūpnieku biedrības valde vienprātīgi atzīst, ka arī viņas pienākums rūpēties, lai biedrība svinīgos gadījumos varētu sapulcēties zem sava karoga. Viņa pārliecināta, ka arī šai lietā grāmatrūpnieki ies plecu pie pleca un neatstās savu organizāciju pabērna lomā. Ziedojat karoga iegūšanai katrs pēc iespējas, ierakstot savu vārdu un ziedojumu šinī “karoga grāmatā”, lai to pievienotu iesvētīšanas svētkos biedrības vēsturei, atmiņai turpmākām paaudzēm.” Karoga grāmatas pirmais ieraksts - ziedojums 200 lati - ir no “Jaunākajām Ziņām” ar E. Benjamiņas parakstu. 100 latu ziedoja burtu lietuve “Gutenberg”, Rīgas papīrfabrika, Baltijas celulozes fabrika, Kantorgrāmatu fabrika. 70 latus ziedoja a/s “Valters un Rapa”, 50 latus - E. Pīpiņa un J. Upmaņa drukātava, J. Rozes grāmatu apgāds un tirgotava, A. Ošiņa un P. Mantnieka kartogrāfiskā iestāde. Izsludinātajā karoga metu konkursā pirmo godalgu ieguva pazīstamie mākslinieki R. Suta un S. Vidbergs. Katrā ziņā šī karoga zīmējums ir stipri vien atšķirīgs no tā laika karogu simboliem. Dominē konstruktīvi dekoratīva kompozīcija pa visu laukumu, kuru pastiprina melnā, baltā un dzeltenā krāsa.

Galvenie simboli atrodas centrā sudrabotu staru ietvarā. Labajā pusē tas ir romba formas laukums ar melnu grifu - garīguma simbolu - un burtiem “LGB” zem tā. Kreisajā pusē - atvērta grāmata, kurai apkārt lente ar biedrības devīzi: “Ar grāmatu pie gaismas!”

Mākslinieka ieceri aplikācijas un izšuvumu tehnikā īstenojusi pazīstamā rokdarbu meistare Alma Birģele-Paegle.

Krāsās, ornamentos, simbolos ļoti raibs un smagnējs ir 1930. gadā izgatavotais Rīgas Ebreju skārdnieku meistaru biedrības karogs. Kompozīcija apvieno skārdnieku emblēmu, ebreju tautas ornamentus, raksturo valstisko piederību ar sarkanbaltsarkanām krāsām un nacionālo piederību - ar Dāvida sešstaru zvaigzni. Lakoniskāks ir karoga uzgalis, kas attēlo skārdnieku darba rīkus - knaibles, āmuru, cirkuli. Karoga svētkos 21. decembrī karoga kātā tika iedzītas 23 piemiņas naglas. 17 no tām ir ar meistaru iegravētiem vārdiem.

1932. gadā mākslinieks Maurs (vārds nav zināms) uzzīmēja skici Rīgas Maiznieku biedrības karogam. Karoga krāsas - gaiši dzeltens un gaiši zils, caurspīdīgās rudzu vārpas saules staros, zalkša un jumja ornamentu joslas, sakrustotie maizes klaipi centrā rada vienkāršu un skaistu emblēmas izkārtojumu (attēls nr. 9., 10).

Simboliem un ornamentiem piesātināts ir 1935. gadā darinātais Latvijas Rūpnieku un amatnieku savienības karogs. Māksliniekam Vilim Krūmiņam ............
, taču karoga lietošanas laiks bija īss. Jau 1936. gada martā Latvijas Rūpnieku un amatnieku savienība savu darbību beidza.

Amatnieku biedrību karogi Latvijas Amatniecības kameras sistēmā

Jauno sabiedriski politisko un ekonomisko kārtību Latvijas amatniecībā pēc 1934. gada atspoguļo tikai divi karogi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tas ir pašas Amatniecības kameras karogs (1939. g.) un Rīgas Amatnieku biedrības karogs (1938. g.). Pavisam tika izveidotas 30 jaunas amatnieku biedrības. Pirmā 1936. gada 30. decembrī tika nodibināta Rīgas Amatnieku biedrība. Tās darbības vieta bija Rīga un tās apkārtne ar 13 pagastiem, aptverot vēl arī Ogres pilsētu. 1937. gada martā jau darbojās 24 amatnieku sekcijas, 4 zeļļu kopas un 1 mācekļu kopa. Līdz ar to radās nepieciešamība pēc kādas simboliskas piederības zīmes. Krūšu nozīmes skici izstrādāja mākslinieks Vilis Krūmiņš. 1937. gada maijā biedrības valde izsludināja karoga zīmējumu konkursu. Novembrī no 22 iesūtītajiem zīmējumiem izvēlējās grafiķa Herberta Mangolda piedāvāto karoga ideju. Rīgas Amatnieku biedrības karoga zīmējumu Latvijas amatniecības prezidijs apstiprināja 1937. gada 29. decembrī (attēls nr. 11.), tā labo pusi pieņemot vienādu arī pārējām amatnieku biedrībām. Tas ir - uz pelēka pamata centrā krūšu nozīmes zīmējums - saules aplis ar sudraba stariem un āmuru vidū pa diagonāli. Nozīmei abās pusēs sudraboti ozolzari. Augšā puslokā uzraksts - “Tēvija - tauta - amats”, apakšā devīzes turpinājums - “Vienībā mūsu darba pamats”. Laukuma stūros sudraboti auseklīši. Karoga kreisā puse raksturo pašu Rīgas Amatnieku biedrību. Uz zila pamata zelta saules staru fonā ir Rīgas panorāma ar Rīgas pili priekšplānā. Apkārt liels ozolu vainags ar 18 vairodziņiem dzeltenā krāsā, kas attēlo dažādu amatu emblēmas.

Karogu izšuva Valsts daiļamatniecības skolā 1938. gada sākumā. Savukārt Zeltkaļu sekcijas vecākais R. Pone izgatavoja karoga uzgali, bet Sedlinieku sekcijas vecākais A. Rātfelders dāvināja biedrībai karoga nesamo siksnu un pārvalku. Diemžēl minētie karoga piederumi nav nonākuši muzejā. Ir saglabājusies 1 karoga virve un 2 karognesēju plecu lentes zili pelēkā krāsā (kā karogs).

Savus karogus sāka izgatavot arī pārējās amatu biedrības. Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas apstiprinātie karogu zīmējumi Tukuma Amatnieku biedrībai (mākslinieks A. Artums), Talsu Amatnieku biedrībai (mākslinieks K. Freimanis), Daugavpils-Grīvas Amatnieku biedrībai (mākslinieks E. Veilands), Cēsu Amatnieku biedrībai (mākslinieks R. Kasparsons), Valmieras amatnieku biedrībai ( māksl. J. Ziediņš, daiļkrāsotāju amata meistars), Madonas Amatnieku biedrībai (mākslinieks V. Kārkliņš), Siguldas Amatnieku biedrībai (mākslinieks H. Mangolds) kā arī Liepājas, Jelgavas, Auces, Jēkabpils, Krustpils amatnieku biedrībām.

Šo karogu kreisā puse attēloja konkrētās pilsētas raksturīgu ainavu, ģerboni un amatniecības darba rīkus.

1938. gada jūnijā arī Latvijas Amatniecības kameras prezidijs atzina par nepieciešamu iegādāties savu karogu. Zīmējumu karoga kreisajai pusei izstrādāja lietišķās mākslas meistars Ernests Veilands. Kameras nozīmīgumu mākslinieks atklājis izteiksmīgi un pārliecinoši. Uz zila pamata vidū liels, skaists ozols, kas ar spēcīgām saknēm satvēris apli ap sevi. Karoga labā puse ir kā pārējām amatnieku biedrībām. 1939. gadā karogs tika izšūts Martas Veidis karogu darbnīcā, Zeltkaļu sekcijas vecākais R. Pone izgatavoja tam 8 sudraba gredzenus un amatnieku dienās - 4. jūnijā - karogs tika iesvētīts.

Latvijas Amatniecības kameras karogs ir viens no pēdējiem izgatavotajiem karogiem Latvijas Republikas (1918-1940) laikā un it kā simbolizē kādu noietu laika posmu karogu attīstībā, atspoguļo karogu izšūšanas augsto profesionālo līmeni, parāda mūsu mākslinieku izdomu, fantāziju, zināšanas heraldikas jautājumos.

...........................

Attēli

1. Rīgas Sv. Jāņa ģildes karogs. Labā puse. 1896. gads.
2. Rīgas Sv. Jāņa ģildes stiklinieku amata karogs. Labā puse. 1856. gads.
3.-4. Rīgas Sv. Jāņa ģildes podnieku amata zeļļu karogs, vēlāk - amata bēru kases karogs. Labā puse. 1888. gads.
5. Rīgas Sv. Jāņa ģildes krāsotāju amata zeļļu karogs. Kreisā puse. 1930. gads.
6. Rīgas Sv. Jāņa ģildes četru arodu amata karogs. Labā puse. 1930. gads.
7. Rīgas Sv. Jāņa ģildes ādmiņu amata zeļļu karogs. Labā puse. 1933. gads.
8. Latvijas Nacionālās drēbnieku meistaru biedrības karogs. Labā puse. 1927. gads.
9.-10. Rīgas maiznieku biedrības karogs. 1933. gads.
11. Rīgas amatnieku biedrības karogs. Kreisā puse. 1938. gads

Valda Lavrinoviča foto