Pastkarte
1 glab. vienības: LP2016.704
Daugavmala. Osta. Pastkarte, ko Žanim Sproģim sūtījusi Milda Krūze 1929.g. augustā, kad bija aizbraukusi apciemot vecākus Latvijā. 2.pusē teksts"„Br. Sproģi! Pēc daudz grūtību kalnu pārkāpšanas / beidzot esmu dzimtenē un savējo vidū. / Pases nokārtošana man prasīja daudz pūļu, jo es / vairs neskaitījos Latvijas pavalstniece pēc likuma. / Tomēr tagad viss ir kārtībā un nedēļas bei- / gās ceru Rīgu atstāt. Šoreiz esmu priecīgāka / nekā pirmo reizi prom braucot, mani vecāki / domā arī braukt uz Braziliju, kas man dara / lielu prieku. / Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, / paliek tālu iepakaļ. Viņa kā jauna iesā- / cēja vēl nav paspējuse iekārtoties un iedzīvoties / tā kā citas valstis. Tomēr arī Latvijai ir sava / nākotne priekšā. / Vairāk kā nedēļu esmu še pavadījuse. Esmu / ar daudziem sarunājusies. Starp citiem arī Ilvess / Leontīnes. Nezināju, ko viņai sacīt, no manas / puses es viņai neieteicu braukt. Viņai, kas iera- / duse daudz ērtībās un vecāku tuvumā dzīvot, nāksies / grūti Brazilijā. Sacīju savus ieskatus un, ja brauc, tad / lai nepārmet nevienam. Ir vēl citi tādi, kas kādu reizi / Braziliju smādējuši un atgriezušies uz dzimteni, tagad / grib braukt atpakaļ uz Braziliju. Jautā man, ko es uz / to sakot, ko varu teikt, lai katris dara, kā grib. Bet ja / vienreiz izturības trūcis, vaj tagad būs vairāk? / Latvijā pašreiz ir sienu beigšanas laiks. Labība vēl nav / nogatavojusies. Šopavasar bijušas salnas, tā kā dažās vietās / kartupeļi nosaluši un augļu kokiem ziedi nosaluši un / tādējādi ābolu un bumbieru nebūs. Laiks ir vēss, pa visu / laiku, kamēr esmu še, nav diena bijuse, kur bez mēteļa / varētu iet. Darba trūkums arī ir stiprs un dārdzība / kā visās citās Eiropas valstīs. / Tagad paliekat mīļi sveicināti iz mūsu dzimtenes. / Braukšu atpakaļ uz Itāliju, kur atradīšos līdz oktobra beigām. Milda.”
Aptvertais laika posms vai datējums: 1929
Smaida Roza Galdiņa Lepste (2009.g.), Latviešu kolonijas Brazīlijā
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
