Vēstule
1 glab. vienības: LP2016.1169
Vēstule Tabitai Pinčers no Marijas Cukurs, Rīgā, 1988.gada 14.augustā. Vēstuļpapīrs ar viduslaiku muzikanta zīmējumu. Par radu apciemošanu vasarā, kopā ar Olgu (Lācis) atmiņās "izbraukājušas" pa Vārpu, meitenes (Mirdza un Silvija, Eduarda un Olgas Lāču meitas) maz ko atceras. Saņēmusi vēstuli no Aleksandras Anbank (Zandas) vīra par viņas nāvi. Kā iet Bediku Ainai? Brauc pie lauku radiem Smiltenē, Alūksnē, Talsos, Iecavā, Jūrmalā. Alma un Marta Apses atrakstījušas. Mirušas divas vēstuļu draudzens Brazīlijā - Zanda un Āboliņa. Maijā pāris nedēļas viesojies brālis no Čikāgas kā tūrists ar grupu. "Tad mūsu valstī patreiz ir tāda kā vaļīgāka dzīve. Taisa demonstraciju ar lozungiem, plakātiem. Varbūt būs dzīvē kādi atvieglinājumi? Nu, uz kādu laiciņu. Jo mēs tak zinām, stāv rakstīts: Miers, miers, un pēkšņi nāks tā samaitāšana. Jo tā Kristus atnākšana ir tuvu! Visas zīmes to rāda. Ūdeņi samaitāti, gaiss samaitāts, mīlestība izdzisusi. Cilvēki naidīgi. Dabas katastrofas. Zemes trīces tur, kur nekad nav bijušas. Paldies Dievam par katru nodzīvotu dienu!"
Aptvertais laika posms vai datējums: 1988
Eliane Frišenbruders (2016.g.), Latviešu kolonijas Brazīlijā
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”