Vēstule
1 glab. vienības: LP2016.1172
Vēstule Tabitai Pinčers no Marijas Cukurs, Rīgā, 1991.gada 16.septembrī. "Cik labi, ka pēc baigiem brīžiem nāca mums Latvijas valsts suverenitāte! Paši lemsim, paši strādāsim! Citas valstis nāk mums palīgā, būs labi! visādi grūtumi jau ir, jo visi krievi neiet ārā no Latvijas.Citi ir mūsu pusē, tie kuri nav komunisti. Komunisti neatlaižās, iet pagrīdē. Dzīve ir diezgan trūcīga-bet savējiem Dievs dod speciālu spēku, prieku, mieru, iztikšanu. Patiesībā mūsu politika ir tikai Kristus. Bet tā kā šeit visu laiku tiekam berzti, berzti, locīti, liekti, baidīti, tad gluži vienaldzīgs nevar palikt. Es jau saprotu, ka tie - šie, ir pēdējie laiki, pirms Kristus atnākšanas. Ir jāsaprot, ir jāpacieš, ir jābūt gatavam. Paldies Dievam par žēlastības gadiem. Man iztikšana ir laba. Esmu pieticīga, pateicīga, mierīga. (..) Nežēlojos, jo Dievs mani nes! Sakarā ar Atmodu Latvija un brīvību un Dieva žēlastību, baznīcās iet ļoti daudz cilvēki. Jo šos 50 gadus visādi dzenāja, tos kas gāja baznīcās. Pat sveicināties uz ielas daži noliedza mācītājam. (..)." Par ticības un baznīcas dzīves aktivizēšanos, kaut arī ir arī viltus mācītāji. "Šodien šķovēšu skaidrā sviestā, kāļus, burkānus, kāpostus, kartupeļus. Nāc, cienāsimies!"
Aptvertais laika posms vai datējums: 1991
Eliane Frišenbruders (2016.g.), Latviešu kolonijas Brazīlijā
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
