Vēstule
1 glab. vienības: LP2017.323
Leons Rumaks Laimonam Rudzītim 1967.gada 17.decembrī. Paskaidrojums, kāpēc aizgājis no valdes. LPB biedru vidējais vecums 60 gadi, viens pēc otra mirst. Vicepriekšsēde Rita Gāle enerģiska, varēja vadīt līdz vēlēšanām 31.dec., bet dažiem iebildumi darboties “zem sievietes”. Tagadējā vadība tikai vārda pēc ir Centrālā valde, faktiski nepilda pat Ņujorkas kopas vadības funkcijas, visu jautājumu7 izlemšana tiek atlikta uz nākamo sēdi, tas traucē kopu darbu. Gadiem runā par jaunu biedru piesaistīšanu, par “Brīvās balss” atjaunošanu. Par apkārtrakstu biedriem nav intereses. “ “CV” darbība izpaudās ar kokteiļiem un maizītēm, bet ne solījumu pildīšanu. Cilvēkus var muļķot 6 gadus, bet ne visu laiku, kādēļ pilnīgā bezcerībā uz stāvokļa mainīšanos, no CV izstājos 5 nedēļas pirms pilnvaru beigām, jo es skatos pāri kokteiļu galdam un Ņujorkas “superģeniju” un pelikānu izdarībām. Man mīļi un tuvi ir visi latvieši, vienalga, vai viņi ir Austrālijā, Dienvidamerikā, Anglijā, Vācijā, Kanādā jeb citā stūrī. Mūsu tautas traģiskais liktenis prasa vairāk par kokteiļa glāžu cilāšanu un sūdzēšanos: te nav tā, kā bija pie mums Latvijā 30-os gados. (..)”
Aptvertais laika posms vai datējums: 1967
Smaida Roza Galdiņa Lepste (2009.g.), Brazīlija
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
