Vēstule
1 glab. vienības: LP2017.1120
Vēstule Rihards Grigors Gulbis sūtījis meitai Ilonai, kura ar māti un vecmāmiņu bija bēgļos Kleinaupa, vācu okupētajā Čehoslovākijā. 21.febr. 45. Salzwedel. Mīļā mana Ilīte! (..) Tik ilgi, kamēr neesu Tavu mīļo vaidziņu redzējis, Tu esi par to laiku dūšīga meita man izauguse un tagad, svešumā būdama un ļoti tālu no manis, vari jau personīgi Papulim vēstuli uzrakstīt, par ko ļoti priecājos un mīļi jo mīļi glabāšu Tavas pirmās vēstules, ko Tu Papulim rakstīji. Kad vien būs iespējams, katrā ziņā braukšu pie Tevis, bet tagad vēl Tev būs kādu laiciņu vienai pašai jāvizinājās ar kamaniņām un mammulim jāiet Tev līdzi staigāt kalnos. Ļoti priecīgs esu, ka Tev tur jaunajā vietā labi patīk un vari izbaudīt ziemas 2.lpp. priekus, lai gan šinī laikmetā ne visi bērni tagad tā var braukt vizināties par kalniem kā Tu. Es arī lūdzu baltos eņģelīšus, lai viņi ātrāk sūta mani pie Tevis, tāpēc domāju, ka nebūs ilgs laiks jāgaida, kad Papuls varēs būt atkal pie Tevis. Šeit, kur Papuls dzīvo, ir jau sniegs nokusis un saulīte jo silti jau silda un šodien atradu jau pirmos pūpolīšus, pavasara vēstnešus, kurus nosūtu arī dažus Tev, mana mīļā Ilīte. PASVeicini tā viesmīļi mammuli un Ommiņu no manis. Un ceru, ka drīzi Papuls varēs pie Tevis aizbraukt. Par to dūšigo rakstīšanu, kad Papuls aizbrauks pie Tevis, tad jau tev ko uzdāvināšu, man jau ir kabatā un gaida tikai, kad varēšu pie Tevis tikt. (..)
Aptvertais laika posms vai datējums: 1945
Brigita Tamuža (2015.g.), Brazīlija
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
