Fotogrāfija, melnbalta
1 glab. vienības: LP2019.346
Salonfotogrāfija ar astoņām sievietēm - 4 sēž, 4 stāv. Rīgā, 20.gs. 30.gadi? Stāv no kreisās 1., norādīta ar bultiņu un uzrakstu: cand.Theol. Zenta Brauere (Zenta Brauere, 1888 Krustpilī - 1986 Rīgā) 1906 absolvēja Puškina ģimnāziju Tērbatā.1911 – 1914 studēja teoloģiju Cīrihē, pirmā sieviete Eiropā, kas beigusi teoloģijas fakultāti ar grādu. 1914 Z.Brauere turpināja studijas Heidelbergas universitātē, bet 1914 vasarā atgriezās Latvijā vēl pirms 1.pasaules kara sākšanās. Z.Brauere vēlējās studijas turpināt Tērbatā, bet, būdama sieviete, netika uzņemta. Pēc Braueres lūguma atļauju viņai piešķīra cars Nikolajs II. 1919./20.g. pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas Brauere turpināja studijas Rīgā un 1923 beidza LU teoloģijas fakultāti. Kalpoja vismaz 45 baznīcās Rīgā u.c. Latvijā, arī cietuma baznīcās. Strādāja arī kā ticības mācības un svešvalodu skolotāja Rīgā). Stāv no kreisās 2.: Emīlija Purmale. Stāv no kreisās 4: Dr.phil. Milda Paleviča-Bite (1889 Lielezerē - 1972 Rīgā), mācījusies Štēgmanes privātģimnāzijā, Dolgihu komercskolā un 1905-1907 Annas Ķēniņas meiteņu ģimnāzijā. 1907apcietināta par dalību 1905.g. revolūcijā. 1908 emigrēja uz Vīni, tad uz Ženēvu. 1909-1910 studēja filozofiju Strasbūras universitātē.1911-1915 - mākslu un filozofiju Parīzes Universitātē. 1915 atgriezās Rīgā, tad pārcēlās uz Petrogradu un 1917 uz Tālajiem Astrumiem. Līdz 1920 mācīja valodas Mandžūrijas ģimnāzijā un Vladiostokas universitātē. 1920 atgriezās Rīgā, strādāja par lektori Latvijas Konservatorijā. 1923 Parīzē turpināja filozofijas studijas. 1925 ieguva filozofijas doktora grādu no Sorbonas universitātes. Strādāja par lektori Latvijas Konservatorijā un Latvijas Universitātē. 1950 M.Palēviča atstādināta no pedagoģiskā darba, jo tika apšaubīta viņas Sorbonnā iegūtā zinātniskā grāda pilntiesība padomju augstākajā mācību iestādē. 1.rindā sēž no kreisās 2. Anna Ķeniņa (dz. Rūmane, ar sakrustotām rokām uz krūtīm); 3. Elza Klaustiņa (dz. Celmiņa; 1885 Cēsīs - 1971 Milvokos, Viskonsinā, ASV) - sabiedriska darbiniece, mācījusies Cēsu pils. skolā un Šaņavska Tautas univ. Maskavā, Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā. 1904-1912 strādājusi par kantoristi Maskavā,1912-1918 par skolotāju Minskas dzelzceļnieku sk., 1920-1924 Rīgā Sieviešu palīdzības korpusa valdes loc., pēc tam Tuberkulozes apkarošanas b-bas priekšniece, 1941-1944 Tautas palīdzības sekcijas vadītāja. 1944 izbraukusi uz Vāciju, 1946-1949 Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču inst. direktore, 1949-1951 IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā. Izceļojusi uz ASV, vadījusi latv. bērnudārznieču kursus Milvokos, māc. rotaļas un tautas dejas. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni).
Aptvertais laika posms vai datējums: 1930.
Maija Vītola, dz. Ķeniņa (2014.g.), Kanāda
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
